ES Finansējums daudzdzīvokļu māju siltināšanai
SIA V Nami piedāvā sagatavot nepieciešamo dokumentāciju Eiropas finansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanai. Energoefektivitātes paaugstināšana ir dažādu pasākumu kopums, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu mājā un ietaupīt maksājumus par siltumenerģiju un elektroenerģiju. Pieredze Latvijā rāda, ka īstenojot energoefektivitātes pasākumus iepējams vidēji ietaupīt 30-40% no dzīvokļa apkures izmaksām.
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra arī 2010. gadā piedāvā segt no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem pusi no nepieciešamajiem līdzekļiem enerfoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Eiropas struktūrfondu līdzekļus iespējams saņemt daudzdzīvokļu mājām, kas
* nodotas ekspluatācijā no 1944. līdz 1993.gadam;
* mājai ir jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos un vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20 % no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita;
* mājas neapdzīvoto telpu platība nevar pārsniegt 25 % no dzīvojamās mājas kopējās platības.
Palīdzēsim sagatavot dokumentus, kas nepieciešami, lai saņemtu Eiropas struktūrfondu finansējumu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, tajā skaitā:
* daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieku sapulces organizēšana un informatīvo sapulču vadīšana;
* sapulču protokolu un pilnvarojuma līgumu sagatavošana;
* ēkas energoauditita veikšana;
* ēkas tehniskā apsekošana;
* ēkas renovācijas projekta/apliecinājuma kartes sagatavošana;
* bankas izziņu saņemšana;
* iesnieguma veidlapas aizpildīšana Eiropas struktūrfondu saņemšanai;
* un citas dokumentācijas sagatavošana.
Siltuma zudumi un to novēršana
Siltuma zudumu sadalījums namā ir sekojošs:
* 35% siltuma tiek zaudēts caur sienām;
* 37% - caur logiem;
* 15% - caur jumtu;
* 13% - caur 1.stāva grīdu.
Taupības pasākumi
Izdevumi par dzīvokļa apkuri un karsto ūdeni aizņem lielāko daļu no ikmēneša komunālajiem maksājumiem. Apkure parasti aizņem 44% no mūsu komunālo pakalpojumu rēķina, bet karstais ūdens - 14%.
1. Namā telpu logu neblīvās vietas jānoblīvē, logi jāremontē vai jānomaina;
2. Jāizolē sadales cauruļvadi;
3. Jāuzstāda balansēšanas vārsti un jāveic sistēmas hidrauliskā regulēšana;
4. Jāseko, lai telpu temperatūra nebūtu paaugstināta;
5. Jāanalizē izmaksas par apkures pakalpojumiem.
Pasākumi, kurus var veikt par brīvu
Lielāka daļa aukstā gaisa ienāk istabā pa logiem un durvīm, kas nav ciešas, tāpēc kārtīgam siltinājumam ir liela nozīme.
Lielāks daudzums karstā ūdens tiek patērēts neautomātiskajās trauku un veļas mazgājamajās mašīnās. Lai samazinātu enerģijas pakalpojumu rēķinu, nav vajadzīgi lieli ieguldījumi - pietiek, ja maina savus paradumus.
Ja vēlies dzīvot siltumā un komfortā, atceries:
1. Neaizšķērsojiet radiatorus ar mēbelēm vai citiem priekšmetiem, jo tas aizšķērso siltuma ieplūšanu istabā. Ja uz radiatora uzstādīts termoregulators, tā sensoram jāuztver istabas temperatūra;
2. Aiz radiatoriem novietojiet siltumu atstarojošu materiālu un siltinošus blīvējumus balkona durvīs;
3. Lielākās mēbeles novietojiet pie ārējām sienām;
4. Labāk vēdiniet telpas īsu brīdi, bet intensīvi nekā ilgu laiku. Apkures sezonā logs jāatver tikai uz īsu brīdi - lai ielaistu svaigu gaisu. Ja Jums uzstādīts radiatora termoregulators un nepieciešama ilgāka vēdināšana, noregulējiet to uz minimālo vērtību;
5. Neaizklājiet radiatorus ar aizkariem, tad siltais gaiss ieplūdīs istabā, nevis pacelsies gar auksto loga stiklu;
6. Siltuma zudumus caur logu var samazināt, ierīkojot dubultos logus, noblīvējot spraugas, vai ievietojot papildus stiklu starp esošajiem dubultlogiem;
7. Ziemā aizveriet žalūzijas uz nakti. Dubulti stiklots logs ar aizvērtām žalūzijām ir līdzvērtīgs trīskārtīgi stiklotam logam.
8. Ventilāciju virs plīts lietojiet tikai cepot, jo tas mazina siltumu;
9. Hermētiski noblīvējiet ne tikai logu spraugas, bet arī ārdurvju;
10. Uzstādiet karstā un aukstā ūdens sildītājus, ja to vēl neesat paspējis izdarīt;
11. Mazgājiet traukus aizvērtā izlietnē un ne pie tekoša krāna, vislabāk lietojiet automātisko trauku mazgājamo mašīnu ar zemu ūdens patēriņu;
12. Ja vannas vietā mazgāsieties dušā, ūdens patēriņu samazināsiet 5-7 reizes;
13. Salabojiet visus pilošos krānus, jo tie ir vislielākie ūdens zagļi.
Lai maksimāli izmantotu radiatora doto siltumu:
* Attīri radiatoru no putekļiem un nosēdumiem jau savlaicīgi, pirms apkures sezonas sākšanās, un uzturi to tīru arī turpmāk. Īpaši daudz netīru nosēdumu, no ēdienu gatavošanas tvaikiem rodas uz radiatoriem virtuvē;
* Bez vajadzības nepārkrāso radiatorus - katrs krāsojuma slānis samazina radiatora siltumatdevi;
* Neierobežo radiatorus no apsildāmās telpas ar aizkariem, mēbelēm vai starpsienām;
* Atceries, ka ap radiatoru jābūt brīvai siltā gaisa kustībai, tāpēc neuzglabā dažādus priekšmetus zem, uz, vai aiz radiatora.
Centies ierobežot mitruma rašanos telpās:
* Nežāvē veļu un apģērbu dzīvoklī;
* Gatavojot ēdienu, uzliec katlam vāciņu un samazini liesmu;
* Mitrumam, kas rodas mazgājoties dušā, gatavojot ēdienu, u.c., nedrīkst ļaut izplatīties pa visu dzīvokli. Aizver virtuves vai vannas istabas durvis un atver ventilācijas lūciņu;
* Uzturi ventilācijas restītes un kanālus tīrus un regulē ventilācijas lūciņas pēc vajadzības.
Karstā ūdens patēriņa samazināšana:
* Aizgriez karstā ūdens krānu, ja ūdeni nelieto, arī tad, ja Tu to nelieto īslaicīgi;
* Salabo krānus un ventiļus, kā arī pilošo dušu. Pat lēni piloši krāni patērē no 5 līdz 10 litru ūdens dienā un mēnesī var sasniegt 300 litrus;
* Nemazgā traukus zem tekoša ūdens, mazgā tos bļodā, vai izlietnē ar korķi.
Jumta siltināšana
Nosiltiniet jumtu ar vismaz 150 mm biezu siltumizolācijas vati un Jūs ietaupīsiet 20% no siltuma izmaksām. Vienlaikus nosiltiniet arī durvju spraugas un bēniņu lūkas.
Logu stiklošana
Dubultīgi stiklots logs var samazināt siltuma zudumus caur logiem par 50%. Jauni, augstākas energoefektivitātes stikli siltuma zudumus samazinās vēl par 10%. Atcerieties, ka optimālais attālums starp dubultajiem stikliem ir 20 mm.
Apvienojiet šo zudumu samazināšanas pasākumu ar logu nomaiņu pret jauniem.
Siltuma zudumi gadā caur labi noblīvētu logu
1 stikls 600 KWh/m²
2 stikli 270 KWh/m²
3 stikli 180 KWh/m²
Ārsienu siltināšana
Samazina siltuma zudumus caur sienām par 60%, kas Jums nesīs līdz 35% ietaupījumu enerģijas pakalpojumu rēķinā.
Sienu siltināšanu var paveikt vienā dienā un Jums nevajadzēs izvākties no mājas.
Pirms siltināšanas noskaidrojiet, vai Jūsu mājas ārsienas var tikt piepildītas (tādas parasti ir pēc 30.gadiem būvētajās mājās.
Durvju un logu spraugu noblīvēšana
Caur caurvējainām durvīm un logiem Jūs pazaudējat 20% no siltuma. Tam ir vienkāršs risinājums - aizblīvējiet spraugas ar attiecīgiem materiāliem. Šo darbu var veikt gan siltināšanas speciālisti vai Jūs pats.
Energoefektivitātes pasākumu klasifikācija
Vispārinot energoefektivitātes pasākumus ēkās, tos var iedalīt vairākās grupās pēc vienojošām pazīmēm. Balstoties uz Dānijas un citu valstu speciālistu pieredzi, energoefektivitātes pasākumus var iedalīt sešās grupās.
Lai varētu sasniegt plānoto enerģijas patēriņa samazinājumu, visbiežāk ir jākombinē dažādu grupu pasākumi, piemēram, I grupas pasākumiem nebūs nozīmes, ja vienlaicīgi netiks veikti K grupas.
Dažus no energoefektivitātes pasākumiem iedzīvotājiem ir iespēja īstenot tikai ēkas līmenī, bet dažus - tikai dzīvoklī. To realizācijai nepieciešamo ieguldījumu diapazons var būt ļoti plašs: dažreiz izdevumi ir nelieli, bet citos gadījumos nepieciešamas lielas investīcijas.
Energoefektivitātes pasākumu klasifikators
E - ēkas norobežojošās konstrukcijas - energoefektivitātes pasākumi, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, veicot ēkas norobežojošo konstrukciju (ārsienu, jumta/bēniņu, pagraba pārseguma) siltināšanu;
K - vadība un kontrole - energoefektivitātes pasākumi, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, veicot telpu temperatūras kontroli un regulēšanu;
V - ventilācija - energoefektivitātes pasākumi, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, samazinot āra gaisa infiltrācijas apjomus līdz normatīvos noteiktai gaisa apmaiņas kārtai;
I - inženierkomunikācijas - energoefektivitātes pasākumi, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, veicot pasākumus inženierkomunikāciju sistēmās (apkures, ventilācijas, karstā ūdens sistēmas);
A - apgaismojums - energoefektivitātes pasākumi ļauj samazināt enerģijas patēriņu apgaismojuma sistēmās;
EL - elektroiekārtas - energoefektivitātes pasākumi, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, izmantojot elektroiekārtas (sūkņus, veļas mašīnas, TV, ledusskapjus utt.).
|
N.p.k.
|
Energoefektivitātes pasākumi
|
Siltuma zudumu samazinājums, %
|
|
1.
|
Bēniņu izolēšana
|
3...7
|
|
2.
|
Ārsienu izolēšana
|
9 ...13
|
|
3.
|
Logu blīvēšana
|
4 ... 8
|
|
4.
|
Logu atjaunošana
|
5 ... 9
|
|
5.
|
Jaunu logu uzstādīšana
|
0 ... 2
|
|
6.
|
Pagraba pārseguma izolēšana
|
3 ... 7
|
|
7.
|
Kāpņu telpas atjaunošana
|
0,5... 2
|
Energoefektivitātes pasākumi ēkās
Vispārinot energoefektivitātes pasākumus ēkās, zemāk dots to uzskaitījums alfabētiskā secībā .
1. Apkures sistēmas rekonstrukcija
Šī pasākuma mērķis ir ieekonomēt līdzekļus apkurei un paaugstināt komfortu. Jāatceras, ka tikai viena apkures sistēmas elementa, piemēram, cauruļvadu, nomaiņa viena pati var arī nesamazināt apkures izdevumus (dažreiz tie pat varētu pieaugt kredīta atmaksas dēļ).
2. Bēniņu siltināšana
Bēniņu siltināšana ir viens no efektīvākajiem siltuma taupības pasākumiem, kurš diezgan ātri atpelna ieguldītās investīcijas. Visbiežāk praksē uz bēniņu grīdas tiek uzbērta vai uzklāta siltumizolācija.
3. Pagrabu siltināšana
Šo pasākumu varētu sadalīt divos etapos.
1. Lai mazinātu siltuma zudumus caur pirmā stāva grīdu, nepieciešams siltināt pagraba griestus, uzklājot tiem izolācijas slāni.
2. Lai mazinātu siltuma zudumus caur pagraba ārējām sienām, ir jāveic pagraba ārsienu siltināšana. Parasti tas tiek veikts, uzklājot siltuma izolācijas materiālu, kurš tiek pārklāts ar gofrētām plāksnēm. Pēdējās nepieciešamas ne tikai, lai aizsargātu siltuma izolācijas slāni, bet arī lai ēka iegūtu acij tīkamāku izskatu. Pirms siltināšanas darbu sākšanas speciālistiem jāizvērtē, vai nepieciešama arī izolācija zem zemes, lai neveidotos siltuma tilti.
4. Ēkas ārsienu siltināšana
Šis pasākums ne tikai mazina siltuma zudumus caur ārsienām, bet arī novērš ārsienu caursalšanu, pelējuma veidošanos un palielina iekšējo sienu virsmu temperatūru. Parasti tiek īstenota ārsienu izolēšana. Tomēr īpašos gadījumos tiek veikta iekšējo sienu izolēšana. Tas tiek īstenots vecām ēkām, kurām obligāti ir jāsaglabā oriģinālās fasādes un arhitektonisko veidojumu izskats. Citos gadījumos iekšējo sienu siltināšana nav vēlama. Pieņemot lēmumu par dzīvokļa sienu siltināšanu no iekšpuses, ir nepieciešams veikt kondensācijas procesa aprēķinus un izmantot specifiskus materiālus.
5. Cauruļu siltuma izolācijas uzlabošana
Siltuma zudumi no slikti izolētām apkures sistēmas caurulēm pagrabos arī dod savu artavu siltumenerģijas rēķina paaugstināšanā. Tā iemesla dēļ būtu nepieciešams šīs caurules izolēt. Piemēram, pa cauruļvadu, kura diametrs 34 mm, plūst 50 C karsts ūdens. Siltuma zudumi neizolētam cauruļvadam ir 44 W/m. Pārklājot to ar 50 mm biezu izolāciju, zudumi samazinās līdz 7.5 W/m.
6. Logu noblīvēšana mājas koplietošanas telpās
Logi parasti ir ēkas vājais punkts. Zudumus šajā gadījumā var iedalīt pārvades un ventilācijas zudumos.
Siltuma pārvades zudumi caur stiklu ir 4-6 reizes lielāki nekā caur sienām, turklāt siltuma tilti parasti rodas vietās starp rāmi un sienu.
Arī ventilācijas zudumi var būt ļoti lieli, ja logus nevar blīvi aizvērt vai ja starp rāmi un sienu ir šķirbas. Šajos gadījumos trepju telpās siltuma zudumi pieaug palielinātas velkmes dēļ.
Logu aizsardzība pret laika apstākļu ietekmi (putu materiāls, lente vai audums) var ievērojami samazināt nevēlamos ventilācijas zudumus.
7. Veco logu nomaiņa pret modernākiem mājas koplietošanas telpās
Veco logu nomaiņa pret jauniem ēku kāpņu telpās nav uzskatāma par energoefektivitātes pasākumu. Tas vairāk jāvērtē kā kosmētisks remonts. Kaut arī tiek iegūts neliels siltuma zudumu samazinājums, šādi pasākumi vispār neatmaksājas, ja tos izvērtē no siltumenerģijas patēriņa samazinājuma viedokļa.
8. Mājas ārdurvju noblīvēšana
Līdzīgi logiem, arī ārdurvīm ir spraugas starp rāmi un sienu, bieži ir novērojamas šķirbas un neblīvumi arī pašās durvīs. Tie ir siltuma zudumu avoti. Tāpat kā gadījumos ar logiem, arī ārdurvju neblīvumu novēršanai nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Efektu dod arī atspere durvīs, kas tiek uzstādīta, lai durvis pašas kārtīgi aizvērtos.
9. Mājas ārdurvju nomaiņa
Gadījumos, kad iedzīvotāji izšķiras par jaunu ārdurvju uzstādīšanu, tiek ieguldīti 4-10 reizes lielāki līdzekļi, bet siltumenerģijas ietaupījumi paliek tieši tādi paši, kā iepriekšējā variantā ar durvju blīvēšanu. Tas vairāk jāvērtē kā kosmētisks pasākums.
10. Mājas vējtveru sakārtošana
Vējtveris ir telpa, kas atrodas starp ārdurvīm un otrām durvīm, kas savieno vējtveri ar trepju telpu. Vējtveris novērš siltuma zudumus no trepju telpas. Vējtvera sakārtošana un pilnvērtīga izmantošana bieži vien neprasa lielus kapitālieguldījumus. Šīs problēmas risinājums vairāk ir atkarīgs no iedzīvotāju vēlmes un uzvedības.
11. Siltuma mezglu uzstādīšana
Moderniem individuāliem siltuma mezgliem ir daudz priekšrocību:
• ļauj kvalitatīvi regulēt ēku apkures sistēmas, nodrošinot telpās optimālu, iedzīvotāju izvēlētu temperatūru; nepieļauj pārkuri;
• iespējams ieregulēt nepieciešamo apkures un karstā ūdens temperatūras režīmu noteiktam laika periodam - diennaktij, nedēļai u.tml. (piemēram, naktī samazinot karstā ūdens temperatūru un par dažiem grādiem pazeminot telpu temperatūru);
• siltummainis nodala ēkas siltumapgādes sistēmā un ārējos siltumtīklos cirkulējošo ūdeni. Avārijas gadījumā apkures sistēmā var notikt tikai neliela noplūde;
• ēkas apkures sistēma strādā ar pazeminātu spiedienu, līdz ar to ir drošāka ekspluatācijā;
• minimāli uzturēšanas izdevumi;
• tiek nodrošināts vienmērīgs apkures režīms ēkas visos stāvos un visās sekcijās.
12. Apkures sistēmas balansēšana
Ir svarīgi, lai apkures sistēma būtu labi sabalansēta un lai katrs radiators saņemtu precīzi aprēķināto ūdens plūsmu. Ja apkures sistēma nav balansēta, daži radiatori saņem pārāk lielu plūsmu, šo radiatoru jauda ir pārāk augsta un telpu temperatūra ir stipri paaugstināta. Tajā pašā laikā citi radiatori saņem pārāk mazu plūsmu, kā rezultātā tiem ir mazāka siltumatdeve un telpās ar šiem radiatoriem ir pazemināta temperatūra. Lai paaugstinātu telpu temperatūru, parasti paaugstina turpgaitas temperatūru uz radiatoriem. Rezultātā rodas daudz augstāka temperatūra nekā nepieciešams tajās telpās, kurās tā jau ir pārāk augsta un, protams, rodas enerģijas pārtēriņš. Apkures sistēmas, kas apgādātas ar termostatiem uz radiatoriem, daļēji ir sabalansētas.
13. Automātisko temperatūras regulatoru uzlikšana ēkas siltuma mezglā
Automātiskā temperatūras regulatora uzstādīšana dod iespēju samazināt siltumenerģijas patēriņus gan diennakts laikā (piemēram, naktī padodot mazāk siltumu), gan speciālos laikos nedēļā utt. Tie dod iespēju arī ieprogrammēt ūdens temperatūru atkarībā no āra gaisa temperatūras.
14. Ēkas ventilācijas sistēmas rekonstrukcija
Visbiežāk ēkas ventilācijas sistēmas rekonstrukcija ir nepieciešama gadījumos, kad tiek nomainīti logi. Tas ir pasākums, kura rezultātā enerģijas patēriņš pieaug.
|
